Kā izīrēt dzīvokli: pilns ceļvedis izīrētājam (2026)

Izīrēt dzīvokli Latvijā var pilnīgi legāli un bez aģentūras — Dzīvojamo telpu īres likums nosaka skaidru ceļu: rakstveida līgums, paziņojums VID un pāris dokumentu. Šajā ceļvedī dzīvokļa izīrēšanas process ir izklāstīts soli pa solim.

1. Sagatavojiet dzīvokli un nosakiet īres cenu

Sakārtojiet dzīvokli pirms fotografēšanas: uzkopiet, salabojiet sīkumus, nolasiet skaitītāju rādījumus un pierakstiet, kādas mēbeles un tehnika paliek īrniekam. Tad novērtējiet, ko piedāvā citi izīrētāji: līdzīgu dzīvokļu cenas savā apkaimē varat salīdzināt Rentuo.lv lentē (Rīga, Liepāja, Jūrmala) — tur vienuviet redzami sludinājumi no lielākajiem portāliem. Pārāk augsta cena nozīmē mēnešiem ilgi tukšu dzīvokli; par tirgum atbilstošu cenu dzīvokli parasti izīrē ātrāk.

2. Publicējiet sludinājumu

Ievietojiet sludinājumu lielajos portālos ar patiesām, nesenām fotogrāfijām un pilnu informāciju: platība, stāvs, istabu skaits, kas iekļauts īres maksā un kādi komunālie maksājumi jāsedz īrniekam. Skaidrs sludinājums samazina lieku zvanu skaitu — un caur portāliem tas var nonākt arī Rentuo.lv lentē ar saiti uz oriģinālu.

3. Atlasiet īrnieku

Pieprasīt drīkst tikai to informāciju, kas tiešām vajadzīga līguma noslēgšanai — ko tieši drīkst un ko nedrīkst jautāt, skat. ceļvedī par datu aizsardzību atlasē. Ienākumu apliecinājumu vai atsauksmes no iepriekšējiem izīrētājiem var lūgt ar kandidāta piekrišanu. Uzmanieties no kandidātiem, kuri steidzina darījumu un nevēlas apskatīt dzīvokli klātienē.

4. Noslēdziet rakstveida līgumu ar termiņu

Dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams rakstveidā un uz noteiktu termiņu (6., 7., 9. pants); obligāto saturu nosaka 8. pants — kas līgumā jāiekļauj. Drošības nauda nedrīkst pārsniegt 2 mēnešu īri (12. pants). Līgumu varat sagatavot ģeneratorā dažās minūtēs — latviešu un krievu valodā, kopā ar nodošanas aktu.

Ja vēlaties spēcīgāku aizsardzību, līgumā var iekļaut īrnieka saistību atbrīvot telpas (beidzoties termiņam vai nemaksāšanas gadījumā) un pašu līgumu noslēgt notariāla akta formā vai ierakstīt zemesgrāmatā (8. panta trešā daļa): tikai tad šo saistību var izpildīt bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā, bez ilga tiesas procesa (ar parastu paraksta īstuma apliecinājumu vien nepietiek). Ieraksts zemesgrāmatā papildus pasargā īri, ja dzīvokli pārdod (28., 35. pants); kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu nav jāmaksā (37. pants), taču vajadzīga abu pušu piekrišana. Nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, kas ved zemesgrāmatu: elektroniski portālā zemesgramata.lv ar eParakstu, ar zvērināta notāra starpniecību vai pa pastu ar notariāli apliecinātiem parakstiem. Notāra pakalpojumi un notariālā akta sagatavošana ir maksas, tāpēc šo ceļu izvēlas, kad īre ir ilgtermiņa vai riski lieli.

Līgumā norādiet arī, kas dzīvos kopā ar īrnieku (14. pants): laulāto un bērnus īrnieks drīkst iemitināt, par to iepriekš rakstveidā informējot izīrētāju, bet citas personas — tikai ar izīrētāja rakstveida piekrišanu. Ja pieļaujat apakšīri, tās noteikumus ierakstiet līgumā (8. panta otrā daļa). Nododot atslēgas, parakstiet nodošanas–pieņemšanas aktu ar skaitītāju rādījumiem — tas pasargās no strīdiem par depozītu. Ja vēlaties īres maksu vēlāk pārskatīt, iekļaujiet līgumā izmaiņu kārtību jau sākumā (10. panta trešā daļa).

5. Paziņojiet VID un maksājiet nodokli

Lai maksātu 10% no īres ienākumiem (t. s. paziņotā saimnieciskā darbība — nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam), 5 darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas iesniedziet paziņojumu VID caur EDS — soli pa solim instrukcija. Paziņojumam pievieno līguma kopiju. Šajā režīmā vienīgais atskaitāmais izdevums ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), un komunālie maksājumi, ko īrnieks sedz papildus līgumā noteiktajai īres maksai, nodokļa bāzē neietilpst (no 2026. gada 1. janvāra) — nodokli maksā tikai no līgumā noteiktās īres maksas. Bez savlaicīga paziņojuma ienākumu apliek pēc vispārējā režīma (25,5% / 33%). Cik sanāk jūsu gadījumā — īres nodokļa kalkulators.

Nodoklis nav jāmaksā katru mēnesi: īres ienākumus norāda gada ienākumu deklarācijā, ko iesniedz nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam (ja gada ienākumi pārsniedz 105 300 € — no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam). Aprēķināto nodokli samaksā līdz 23. jūnijam (ja deklarācija iesniedzama vēlāk — līdz 23. jūlijam); ja summa pārsniedz 640 €, to var sadalīt trīs daļās ar mēneša intervālu. Lai termiņus neaizmirstu, tos var pievienot īpašnieka pienākumu kalendāram. Šajā režīmā nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam un nav jāmaksā VSAOI. Ja dzīvokli īrē uzņēmums (piemēram, savam darbiniekam), tas vairs nav dzīvojamās telpas īres līgums šā likuma izpratnē — nodokļu kārtību tādā gadījumā pārrunājiet ar grāmatvedi vai VID.

6. Pēc īrnieka ievākšanās

Īrnieks deklarēs dzīvesvietu jūsu dzīvoklī — liegt to nedrīkst (15. pants), un tas parasti ir izdevīgi arī jums: ar deklarētu iedzīvotāju NĪN likme vairākās pašvaldībās mēdz būt zemāka. Toties NĪN atvieglojumus (piemēram, pensionāriem vai ģimenēm ar bērniem) par izīrētu mājokli parasti nepiešķir — precīzie nosacījumi ir pašvaldības saistošajos noteikumos. Vairāk: deklarēšanās īrētā dzīvoklī. Maksu par pakalpojumiem un komunālajiem nosaka līgums (11. pants) — fiksējiet skaitītāju rādījumus katru mēnesi.

Trīs lietas, ko vērts nokārtot uzreiz:

• Remonts: izīrētājs atbild par mājokļa uzturēšanu dzīvošanai derīgā stāvoklī (18. pants), īrnieks — par saudzīgu lietošanu un stāvokļa nepasliktināšanu (17. pants); par bojājumiem, kas apdraud veselību, dzīvību vai mantu, īrniekam jāziņo nekavējoties (17. panta pirmās daļas 7. punkts), bet to, kurš sedz sīkos labojumus, likums neregulē — ierakstiet to līgumā.
• Rēķini: līgums ar namu apsaimniekotāju paliek uz īpašnieka vārda, tāpēc par neapmaksātiem rēķiniem prasīs jums — vai nu pārrakstiet elektrību un gāzi uz īrnieka vārda, vai pārbaudiet maksājumus katru mēnesi (drošības nauda sedz ne vairāk kā divus mēnešus).
• Piekļuve: īrniekam ir tiesības telpu lietot netraucēti (13. pants) — apsekot dzīvokli var tikai iepriekš vienojoties, patvaļīgi ieiet nedrīkst.

7. Ja rodas problēmas vai īre beidzas

Ja īrnieks nemaksā un parāds pārsniedz divu mēnešu īri, līgumu var izbeigt (24. pants), taču vispirms jānosūta rakstisks brīdinājums vismaz mēnesi iepriekš (27. pants). Brīdinājumā jānorāda neizpildītā saistība, kavējuma periods, kavēto maksājumu apmērs un neizpildes sekas (27. panta sestā daļa) — bez tā brīdinājums ir defektīvs. Līgumu var izbeigt arī tad, ja īrnieks bojā telpas vai lieto tās pretēji līgumam (22. pants) vai ja dzīvokli bez izīrētāja piekrišanas lieto līgumā neparedzētas personas (23. pants). Ņemiet vērā arī pretējo pusi: īrnieks var izbeigt terminēto līgumu jebkurā brīdī, rakstveidā brīdinot mēnesi iepriekš (20. pants, 27. panta pirmā daļa; garāks brīdinājuma termiņš iespējams tikai līgumiem, kas slēgti uz laiku ilgāku par 10 gadiem). Pamati un termiņi — līguma izbeigšanas ceļvedī.

Kad tuvojas termiņa beigas, atcerieties: īres līgums automātiski nepagarinās. Ja vēlaties turpināt ar to pašu īrnieku, noslēdziet jaunu rakstveida līgumu vai rakstisku vienošanos par termiņa pagarinājumu — citādi pēc termiņa beigām īres attiecības ir izbeigušās. Par jaunu līgumu VID paziņo tāpat kā par pirmo — 5 darba dienu laikā; ja tiek tikai pagarināts esošā līguma termiņš, paziņošanas kārtību pārbaudiet VID.

Izlikt īrnieku pašrocīgi — mainot slēdzenes vai atslēdzot komunālos pakalpojumus — nedrīkst ne parāda, ne termiņa beigu gadījumā: telpu atbrīvošanu abos gadījumos panāk ar tiesas nolēmumu un tiesu izpildītāja starpniecību (vai bezstrīdus kārtībā, ja līgumā ir attiecīgā saistība un tas noslēgts notariāla akta formā vai ierakstīts zemesgrāmatā). Kad īrnieks izvācas, parakstiet nodošanas–pieņemšanas aktu vēlreiz, salīdziniet skaitītājus un atmaksājiet drošības naudu ne vēlāk kā telpas atbrīvošanas dienā, ieturot tikai pamatotas summas. Pārbaudiet arī, vai bijušais īrnieks joprojām nav deklarēts jūsu dzīvoklī: automātiski deklarācija nebeidzas — ziņas anulē pašvaldība pēc īpašnieka iesnieguma (kā tas notiek).

Sagatavot īres līgumu

Likums: Dzīvojamo telpu īres likums (likumi.lv)

Šī nav juridiska konsultācija — vispārīga informācija pēc likuma. Strīdīgas detaļas pārbaudiet likumi.lv vai pie jurista. Veidņu melnraksts ir jurista izskatīšanā.